Saulrietā ļauj man palikt vienai. Es spēju saskatīt tā burvību. Jūs akli!...Tu akls. Vai tu spēj skatīties uz sauli un nesajust aukstumu no ziemas? Vai tu spēj sajust vēju matos, kas čukst tev savus dienas pārdzīvojumus? Vai tu spēj izlaist caur pirkstiem smiltis, neuzskatot tās par netīrumiem? Vai spēj saskaitīt katru dvēseli, kurā esi iekāpis? Vai spēj saslaucīt aiz sevis vārdus skarbos? Vai spēj padot roku nokritušam bezpajumtniekam, neuzskatot to par netīru dzērāju?

Vai tu spēj nēsāt baltu diadēmu sev uz galvas un nedomāt, ka esi svarīgākais uz šīs pasaules?

Acis neviļ. Rokas neviļ. Sirds neviļ.

Acis tev aklas, rokas aukstas un sirds tā izkliegusi savu balsi, ka to vairs nedzirdi.

Vai ir iespējams mīlēt ''mazliet''?

Paņem savu domu un uzspied ''publicēt ziņu''.

Tik viegli piekļūt tavam arhīvam. [lasi lēnāk] Tik viegli Tava ģenialitāte tiek pakļauta zādzībai. Vai prātu var apzagt? Tas teikums, kas tikko iešāvās tavā prātā izgāja cauri visiem nervu galiem un tu pašā sirdī sajuti tādu kā sprādzienu[?]. žēl, ka izdzēsu melnrakstu, ko biju saglabājusi sirdī. žēl, ka nesaglabāju sevi, savas domas, savu dvēseli. Vai dvēsele apmaldījusies? kurā kartē lai meklēju? Mīlu mazliet. Vai mazliet var mīlēt? Vai tu tikai to saki, jo neapzinies, ka esi patukšots dvēseles maciņš? izzagts, izšķērdēts, dažviet pārplīsis un pazaudējis savu nenovērtējamo gaišumu un unikaliāti - sevi.

Kurš liek mūsu domām uzspiest podziņu ''enter'' un publicēt visai pasaulei savu prātu? Vai maz ir vērts? Nepateiktie vārdi. vai tie sagrauž vai pasargā tevi? Paklusē. Savelc lūpas maigi klāt vienu otrai un elpo. Elpo mierīgi un lēni, izgaršo katru gaisa malku. tas dziedē tevi un reizē pazudina. Izbaudi ik mirkli, kas tev arvien tiek atskaitīts no tava mūza garuma. Ik mirkli, ik mirkli tu ej tuvāk tam - nekam. Lielajam tukšumam. Nespied ''enter'' pirms neesi pārliecināts, ka tavi vārdi neliek kādam svešajam just kaut mirkli nelabumu pret dzīvi. Nenoslepkavo. Ievelc elpu un paklusē. Aizver acis. iedomājies cik tu esi brīvs! Tu kails stāvi okeāna vidū, uz ūdens un negrimsti, tu esi viegls. Tu valdi pār savu ķermeni un pasauli. Pār savu dzīvi un likteni. Neļauj smagajām domām novilkt tevi dzelmē un likt tev noslīkt. Neviena nav. Ir bezgalīgs prāts.

Mēs viens otram esam svešinieks. Katram savs likten`s, katram sava daba. Tikai bezgalīgs prāts. Klusumam mūs ir jāizglābj. Klusumam un lielam plāksterim pār pasaules dziļajām rētām.

Pārāk dārgi būt varonim

Vai būt varonim nesanāk pārāk dārgi?

Gan emocionālā pakāpē gan krīzes situācijā?

Vai vispār ir vērts būt varonim?

Būt varonim ir prieks tikai periodos. Esi, tad nāk citi un tu tiec aizmirsts. Laiks nākošajam varoņdarbam, lai tu tiktu atkal atzīts.

Vai tas ir to vērts?

Tu izglāb draugu. Dod pajumti savā mājā, jo viņu met ārā dēļ parādiem, bet katru dienu tavs varoņdarbs liek par sevi manīt arvien sliktākā gaismā - neplānoti tusiņi, u.c. Tu sev sāc pārmest to, ka vēlējies būt varonis un izglābt draugu no gulēšanas zem tilta.

Tu izdari varoņdarbu un samaksā par to vai nu ar emocijām vai finansiāli.

Protams, daudzi varoņdarbi netiek aizmirsti! Tu pat vari tikt izvirzīts gada varoņa balvai, bet tad tev ir jāliek, vairums gadījumos, uz spēles sava dzīvība.

Bet, ja runājam par finansēm.. vai maz tagad kāds var atļauties, vidusmēra cilvēks, būt varonis un kādu glābt?

Vai emocionāls gandarījums uz brīdi ir lielākā vērtē nekā, ja tava varoņdarba dēļ rodas citas problēmas? varbūt tava varoņdarba rezultātā tu izdarīji lāča pakalpojumu kādam citam cilvēkam radot problēmas kādam citam? Vai tad glābt viņu? un tā bezgalīgi turpināt?

Vai ir tā vērts?

Kāpēc mēs to darām? lai mūs nemitīgi kāds atzītu par varoni? Lai varētu palielīties citiem, ko esi izdarījis? Vai tā nav savtība?

P.s. ņemsim vērā, ka nekad nav iespējams runāt par 100% gadījumu. rakstu par iespējamību un vairums cilvēku.