Saulrietā ļauj man palikt vienai. Es spēju saskatīt tā burvību. Jūs akli!...Tu akls. Vai tu spēj skatīties uz sauli un nesajust aukstumu no ziemas? Vai tu spēj sajust vēju matos, kas čukst tev savus dienas pārdzīvojumus? Vai tu spēj izlaist caur pirkstiem smiltis, neuzskatot tās par netīrumiem? Vai spēj saskaitīt katru dvēseli, kurā esi iekāpis? Vai spēj saslaucīt aiz sevis vārdus skarbos? Vai spēj padot roku nokritušam bezpajumtniekam, neuzskatot to par netīru dzērāju?

Vai tu spēj nēsāt baltu diadēmu sev uz galvas un nedomāt, ka esi svarīgākais uz šīs pasaules?

Acis neviļ. Rokas neviļ. Sirds neviļ.

Acis tev aklas, rokas aukstas un sirds tā izkliegusi savu balsi, ka to vairs nedzirdi.