Vai ir iespējams mīlēt ''mazliet''?

piektdiena, 2010. gada 5. februāris
Paņem savu domu un uzspied ''publicēt ziņu''.
Tik viegli piekļūt tavam arhīvam. [lasi lēnāk] Tik viegli Tava ģenialitāte tiek pakļauta zādzībai. Vai prātu var apzagt? Tas teikums, kas tikko iešāvās tavā prātā izgāja cauri visiem nervu galiem un tu pašā sirdī sajuti tādu kā sprādzienu[?]. žēl, ka izdzēsu melnrakstu, ko biju saglabājusi sirdī. žēl, ka nesaglabāju sevi, savas domas, savu dvēseli. Vai dvēsele apmaldījusies? kurā kartē lai meklēju? Mīlu mazliet. Vai mazliet var mīlēt? Vai tu tikai to saki, jo neapzinies, ka esi patukšots dvēseles maciņš? izzagts, izšķērdēts, dažviet pārplīsis un pazaudējis savu nenovērtējamo gaišumu un unikaliāti - sevi.
Kurš liek mūsu domām uzspiest podziņu ''enter'' un publicēt visai pasaulei savu prātu? Vai maz ir vērts? Nepateiktie vārdi. vai tie sagrauž vai pasargā tevi? Paklusē. Savelc lūpas maigi klāt vienu otrai un elpo. Elpo mierīgi un lēni, izgaršo katru gaisa malku. tas dziedē tevi un reizē pazudina. Izbaudi ik mirkli, kas tev arvien tiek atskaitīts no tava mūza garuma. Ik mirkli, ik mirkli tu ej tuvāk tam - nekam. Lielajam tukšumam. Nespied ''enter'' pirms neesi pārliecināts, ka tavi vārdi neliek kādam svešajam just kaut mirkli nelabumu pret dzīvi. Nenoslepkavo. Ievelc elpu un paklusē. Aizver acis. iedomājies cik tu esi brīvs! Tu kails stāvi okeāna vidū, uz ūdens un negrimsti, tu esi viegls. Tu valdi pār savu ķermeni un pasauli. Pār savu dzīvi un likteni. Neļauj smagajām domām novilkt tevi dzelmē un likt tev noslīkt. Neviena nav. Ir bezgalīgs prāts.
Mēs viens otram esam svešinieks. Katram savs likten`s, katram sava daba. Tikai bezgalīgs prāts. Klusumam mūs ir jāizglābj. Klusumam un lielam plāksterim pār pasaules dziļajām rētām.